Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   uk Дні тижня

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [дев’ять]

9 [devʺyatʹ]

Дні тижня

Dni tyzhnya

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena Поне----к П________ П-н-д-л-к --------- Понеділок 0
P--ed---k P________ P-n-d-l-k --------- Ponedilok
otrdiena Ві--ор-к В_______ В-в-о-о- -------- Вівторок 0
V---o-ok V_______ V-v-o-o- -------- Vivtorok
trešdiena Се--да С_____ С-р-д- ------ Середа 0
Sereda S_____ S-r-d- ------ Sereda
ceturtdiena Ч-т-ер Ч_____ Ч-т-е- ------ Четвер 0
C-et-er C______ C-e-v-r ------- Chetver
piektdiena п----иця п_______ п-я-н-ц- -------- п’ятниця 0
p-yatn----a p__________ p-y-t-y-s-a ----------- pʺyatnytsya
sestdiena Субота С_____ С-б-т- ------ Субота 0
Subota S_____ S-b-t- ------ Subota
svētdiena Нед--я Н_____ Н-д-л- ------ Неділя 0
Nedil-a N______ N-d-l-a ------- Nedilya
nedēļa Т-жд-нь Т______ Т-ж-е-ь ------- Тиждень 0
T-z-de-ʹ T_______ T-z-d-n- -------- Tyzhdenʹ
no pirmdienas līdz svētdienai від --н-д-лк- -о --д-лі в__ п________ д_ н_____ в-д п-н-д-л-а д- н-д-л- ----------------------- від понеділка до неділі 0
vi- pon-di-k--------ili v__ p________ d_ n_____ v-d p-n-d-l-a d- n-d-l- ----------------------- vid ponedilka do nedili
Pirmā diena ir pirmdiena. П----- --н--– п-н-----к. П_____ д___ – п_________ П-р-и- д-н- – п-н-д-л-к- ------------------------ Перший день – понеділок. 0
P--shyy-----ʹ-- -on--ilok. P______ d___ – p_________ P-r-h-y- d-n- – p-n-d-l-k- -------------------------- Pershyy̆ denʹ – ponedilok.
Otrā diena ir otrdiena. Др-ги-------– -і-то-ок. Д_____ д___ – в________ Д-у-и- д-н- – в-в-о-о-. ----------------------- Другий день – вівторок. 0
Dr--y-̆ -enʹ –-----orok. D_____ d___ – v________ D-u-y-̆ d-n- – v-v-o-o-. ------------------------ Druhyy̆ denʹ – vivtorok.
Trešā diena ir trešdiena. Т----- -ень - с-р-д-. Т_____ д___ – с______ Т-е-і- д-н- – с-р-д-. --------------------- Третій день – середа. 0
Treti-----nʹ –--e-eda. T_____ d___ – s______ T-e-i-̆ d-n- – s-r-d-. ---------------------- Tretiy̆ denʹ – sereda.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Ч-т-----й д--ь ---ет--р. Ч________ д___ – ч______ Ч-т-е-т-й д-н- – ч-т-е-. ------------------------ Четвертий день – четвер. 0
C-e--ert--- -en----c---v-r. C_________ d___ – c_______ C-e-v-r-y-̆ d-n- – c-e-v-r- --------------------------- Chetvertyy̆ denʹ – chetver.
Piektā diena ir piektdiena. П-ятий д--ь-- п’я-ниц-. П_____ д___ – п________ П-я-и- д-н- – п-я-н-ц-. ----------------------- П’ятий день – п’ятниця. 0
Pʺ----y- de-ʹ-– pʺ--t--ts-a. P______ d___ – p___________ P-y-t-y- d-n- – p-y-t-y-s-a- ---------------------------- Pʺyatyy̆ denʹ – pʺyatnytsya.
Sestā diena ir sestdiena. Шостий---н-----у-ота. Ш_____ д___ – с______ Ш-с-и- д-н- – с-б-т-. --------------------- Шостий день – субота. 0
Sho---y̆-denʹ-– s----a. S______ d___ – s______ S-o-t-y- d-n- – s-b-t-. ----------------------- Shostyy̆ denʹ – subota.
Septītā diena ir svētdiena. С----- -е-- – -е----. С_____ д___ – н______ С-о-и- д-н- – н-д-л-. --------------------- Сьомий день – неділя. 0
Sʹom--̆ de-ʹ-– ---ilya. S_____ d___ – n_______ S-o-y-̆ d-n- – n-d-l-a- ----------------------- Sʹomyy̆ denʹ – nedilya.
Nedēļā ir septiņas dienas. Тижде-ь ма- сі--дні-. Т______ м__ с__ д____ Т-ж-е-ь м-є с-м д-і-. --------------------- Тиждень має сім днів. 0
Tyz--en--ma---s---dni-. T_______ m___ s__ d____ T-z-d-n- m-y- s-m d-i-. ----------------------- Tyzhdenʹ maye sim dniv.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. М---рац-ємо--иш- -’я----ні-. М_ п_______ л___ п____ д____ М- п-а-ю-м- л-ш- п-я-ь д-і-. ---------------------------- Ми працюємо лише п’ять днів. 0
My -r-ts---e-- ----e-p-yatʹ--n--. M_ p__________ l____ p_____ d____ M- p-a-s-u-e-o l-s-e p-y-t- d-i-. --------------------------------- My pratsyuyemo lyshe p'yatʹ dniv.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!