Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   uk Прибирання в домі

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [вісімнадцять]

18 [visimnadtsyatʹ]

Прибирання в домі

Prybyrannya v domi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. С-о-о-н--су-о-а. С_______ с______ С-о-о-н- с-б-т-. ---------------- Сьогодні субота. 0
Sʹ---dn-----o--. S_______ s______ S-o-o-n- s-b-t-. ---------------- Sʹohodni subota.
Šodien mums ir laiks. С---одн-----ма-мо-ча-. С_______ м_ м____ ч___ С-о-о-н- м- м-є-о ч-с- ---------------------- Сьогодні ми маємо час. 0
Sʹohod-i--y---ye-o -ha-. S_______ m_ m_____ c____ S-o-o-n- m- m-y-m- c-a-. ------------------------ Sʹohodni my mayemo chas.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Сьо-одн------ри--рає-о к-артир-. С_______ м_ п_________ к________ С-о-о-н- м- п-и-и-а-м- к-а-т-р-. -------------------------------- Сьогодні ми прибираємо квартиру. 0
S--ho-ni my prybyray-m--kv-rtyr-. S_______ m_ p__________ k________ S-o-o-n- m- p-y-y-a-e-o k-a-t-r-. --------------------------------- Sʹohodni my prybyrayemo kvartyru.
Es uzkopju vannas istabu. Я приби--ю-ван-у-кі-н-ту. Я п_______ в____ к_______ Я п-и-и-а- в-н-у к-м-а-у- ------------------------- Я прибираю ванну кімнату. 0
Y- p---y---u-va--u---mna--. Y_ p________ v____ k_______ Y- p-y-y-a-u v-n-u k-m-a-u- --------------------------- YA prybyrayu vannu kimnatu.
Mans vīrs mazgā mašīnu. М-й-ч--ові--м---ав--моб---. М__ ч______ м__ а__________ М-й ч-л-в-к м-є а-т-м-б-л-. --------------------------- Мій чоловік миє автомобіль. 0
M-y- ch-lov-k-m------t--o-ilʹ. M__ c_______ m___ a__________ M-y- c-o-o-i- m-y- a-t-m-b-l-. ------------------------------ Miy̆ cholovik myye avtomobilʹ.
Bērni tīra divriteņus. Д-ти ---тя----е--си----. Д___ ч______ в__________ Д-т- ч-с-я-ь в-л-с-п-д-. ------------------------ Діти чистять велосипеди. 0
Dit--c---ty----v--os-p--y. D___ c________ v__________ D-t- c-y-t-a-ʹ v-l-s-p-d-. -------------------------- Dity chystyatʹ velosypedy.
Vecmāmiņa aplej puķes. Б---ся-п-л--ає кві-и. Б_____ п______ к_____ Б-б-с- п-л-в-є к-і-и- --------------------- Бабуся поливає квіти. 0
Ba--s-a-p-lyva-e -v-t-. B______ p_______ k_____ B-b-s-a p-l-v-y- k-i-y- ----------------------- Babusya polyvaye kvity.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Діт--п--б-раю-----т--у-кі-на--. Д___ п_________ д_____ к_______ Д-т- п-и-и-а-т- д-т-ч- к-м-а-у- ------------------------------- Діти прибирають дитячу кімнату. 0
D--y -ryb-r-yut---y-yachu ki-natu. D___ p__________ d_______ k_______ D-t- p-y-y-a-u-ʹ d-t-a-h- k-m-a-u- ---------------------------------- Dity prybyrayutʹ dytyachu kimnatu.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Мій-ч-ло--- -р--и--є с-і- -ис--ови- -ті-. М__ ч______ п_______ с___ п________ с____ М-й ч-л-в-к п-и-и-а- с-і- п-с-м-в-й с-і-. ----------------------------------------- Мій чоловік прибирає свій письмовий стіл. 0
Miy̆ c-o-o--k-p-yb--a-e-s--y--p-s-m-vy-------. M__ c_______ p________ s___ p________ s____ M-y- c-o-o-i- p-y-y-a-e s-i-̆ p-s-m-v-y- s-i-. ---------------------------------------------- Miy̆ cholovik prybyraye sviy̆ pysʹmovyy̆ stil.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Я-к--д- -іл-з-у в--ра--ну--аш---. Я к____ б______ в п______ м______ Я к-а-у б-л-з-у в п-а-ь-у м-ш-н-. --------------------------------- Я кладу білизну в пральну машину. 0
YA ----- -il---u ---r-lʹ-u---s-y-u. Y_ k____ b______ v p______ m_______ Y- k-a-u b-l-z-u v p-a-ʹ-u m-s-y-u- ----------------------------------- YA kladu bilyznu v pralʹnu mashynu.
Es izkaru veļu. Я-віш-ю б--и-н-. Я в____ б_______ Я в-ш-ю б-л-з-у- ---------------- Я вішаю білизну. 0
YA------y--bilyznu. Y_ v______ b_______ Y- v-s-a-u b-l-z-u- ------------------- YA vishayu bilyznu.
Es gludinu veļu. Я ----у- --лиз-у. Я п_____ б_______ Я п-а-у- б-л-з-у- ----------------- Я прасую білизну. 0
YA-------u--ilyznu. Y_ p______ b_______ Y- p-a-u-u b-l-z-u- ------------------- YA prasuyu bilyznu.
Logi ir netīri. В-кн- бру---. В____ б______ В-к-а б-у-н-. ------------- Вікна брудні. 0
V-k-a-b---n-. V____ b______ V-k-a b-u-n-. ------------- Vikna brudni.
Grīda ir netīra. П---о-а-брудн-. П______ б______ П-д-о-а б-у-н-. --------------- Підлога брудна. 0
P-dlo-a-brudna. P______ b______ P-d-o-a b-u-n-. --------------- Pidloha brudna.
Trauki ir netīri. П--уд--р---ий. П____ б_______ П-с-д б-у-н-й- -------------- Посуд брудний. 0
P-s-d --u--y-̆. P____ b_______ P-s-d b-u-n-y-. --------------- Posud brudnyy̆.
Kas nospodrinās logus? Х-- --- вікн-? Х__ м__ в_____ Х-о м-є в-к-а- -------------- Хто миє вікна? 0
Kht--m-y---i-n-? K___ m___ v_____ K-t- m-y- v-k-a- ---------------- Khto myye vikna?
Kas izsūks putekļus? Хто п-л--ос--ь? Х__ п__________ Х-о п-л-с-с-т-? --------------- Хто пилoсосить? 0
Kh-- --lo--sy--? K___ p__________ K-t- p-l-s-s-t-? ---------------- Khto pylososytʹ?
Kas nomazgās traukus? Хт--ми--по-уд? Х__ м__ п_____ Х-о м-є п-с-д- -------------- Хто миє посуд? 0
K-to----e pos-d? K___ m___ p_____ K-t- m-y- p-s-d- ---------------- Khto myye posud?

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!