Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   bg желая, бих желал, искам, бих искал нещо

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [седемдесет]

70 [sedemdeset]

желая, бих желал, искам, бих искал нещо

zhelaya, bikh zhelal, iskam, bikh iskal neshcho

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Иск----л--д-----и--? И_____ л_ д_ п______ И-к-т- л- д- п-ш-т-? -------------------- Искате ли да пушите? 0
Is--t--l---- --s-it-? I_____ l_ d_ p_______ I-k-t- l- d- p-s-i-e- --------------------- Iskate li da pushite?
Vai Jūs vēlaties dejot? Ис-ате -и д-------в-те? И_____ л_ д_ т_________ И-к-т- л- д- т-н-у-а-е- ----------------------- Искате ли да танцувате? 0
I--ate--- -----nt-u--t-? I_____ l_ d_ t__________ I-k-t- l- d- t-n-s-v-t-? ------------------------ Iskate li da tantsuvate?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Иска---ли--- -- ра--одите? И_____ л_ д_ с_ р_________ И-к-т- л- д- с- р-з-о-и-е- -------------------------- Искате ли да се разходите? 0
Is-at- -- -- se razkh-d-t-? I_____ l_ d_ s_ r__________ I-k-t- l- d- s- r-z-h-d-t-? --------------------------- Iskate li da se razkhodite?
Es vēlos smēķēt. Ис-ам д------. И____ д_ п____ И-к-м д- п-ш-. -------------- Искам да пуша. 0
I-kam--a--u--a. I____ d_ p_____ I-k-m d- p-s-a- --------------- Iskam da pusha.
Vai tu vēlies cigareti? Иска-е ---ц-----? И_____ л_ ц______ И-к-т- л- ц-г-р-? ----------------- Искате ли цигара? 0
I---te -i-t----r-? I_____ l_ t_______ I-k-t- l- t-i-a-a- ------------------ Iskate li tsigara?
Viņš vēlas piesmēķēt. Т-й--с-- ог-н-е. Т__ и___ о______ Т-й и-к- о-ъ-ч-. ---------------- Той иска огънче. 0
T---i--- ogyn--e. T__ i___ o_______ T-y i-k- o-y-c-e- ----------------- Toy iska ogynche.
Es vēlos kaut ko iedzert. И-к---да пи- -е--. И____ д_ п__ н____ И-к-м д- п-я н-щ-. ------------------ Искам да пия нещо. 0
Isk-- -a p-ya ne-----. I____ d_ p___ n_______ I-k-m d- p-y- n-s-c-o- ---------------------- Iskam da piya neshcho.
Es vēlos kaut ko ēst. Иск-- -- я- н-що. И____ д_ я_ н____ И-к-м д- я- н-щ-. ----------------- Искам да ям нещо. 0
I---m d--yam--e--ch-. I____ d_ y__ n_______ I-k-m d- y-m n-s-c-o- --------------------- Iskam da yam neshcho.
Es vēlos nedaudz atpūsties. Искам -а--и-о---хна-м---о. И____ д_ с_ о______ м_____ И-к-м д- с- о-д-х-а м-л-о- -------------------------- Искам да си отдъхна малко. 0
I------a si ot-yk-------k-. I____ d_ s_ o_______ m_____ I-k-m d- s- o-d-k-n- m-l-o- --------------------------- Iskam da si otdykhna malko.
Es vēlos Jums ko pajautāt. Б-----кал - -с-а-а ----и-по--там н-щ-. Б__ и____ / и_____ д_ В_ п______ н____ Б-х и-к-л / и-к-л- д- В- п-п-т-м н-щ-. -------------------------------------- Бих искал / искала да Ви попитам нещо. 0
Bi-h ----l-- -sk-la da-Vi-pop--a- -e-h--o. B___ i____ / i_____ d_ V_ p______ n_______ B-k- i-k-l / i-k-l- d- V- p-p-t-m n-s-c-o- ------------------------------------------ Bikh iskal / iskala da Vi popitam neshcho.
Es vēlos Jums ko lūgt. Би- ----л-- ----л- ---В- по-о-я з--н-щ-. Б__ и____ / и_____ д_ В_ п_____ з_ н____ Б-х и-к-л / и-к-л- д- В- п-м-л- з- н-щ-. ---------------------------------------- Бих искал / искала да Ви помоля за нещо. 0
Bikh-isk-- /---k--- da-Vi---m---a--a---sh-h-. B___ i____ / i_____ d_ V_ p______ z_ n_______ B-k- i-k-l / i-k-l- d- V- p-m-l-a z- n-s-c-o- --------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da Vi pomolya za neshcho.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Би--иск-л-- -ска-а д- В--по-аня--- -ещ-. Б__ и____ / и_____ д_ В_ п_____ н_ н____ Б-х и-к-л / и-к-л- д- В- п-к-н- н- н-щ-. ---------------------------------------- Бих искал / искала да Ви поканя на нещо. 0
B-kh --k-l /----a---da-Vi -ok-n-- -- --s-cho. B___ i____ / i_____ d_ V_ p______ n_ n_______ B-k- i-k-l / i-k-l- d- V- p-k-n-a n- n-s-c-o- --------------------------------------------- Bikh iskal / iskala da Vi pokanya na neshcho.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? К-к---о-ич--е-/-жел--т-,--о--? К____ о______ / ж_______ м____ К-к-о о-и-а-е / ж-л-е-е- м-л-? ------------------------------ Какво обичате / желаете, моля? 0
Ka--o-ob-c-a-- - -hel-e--,---lya? K____ o_______ / z________ m_____ K-k-o o-i-h-t- / z-e-a-t-, m-l-a- --------------------------------- Kakvo obichate / zhelaete, molya?
Vai Jūs vēlaties kafiju? Жел-е-е -и -афе? Ж______ л_ к____ Ж-л-е-е л- к-ф-? ---------------- Желаете ли кафе? 0
Zh------ l--ka-e? Z_______ l_ k____ Z-e-a-t- l- k-f-? ----------------- Zhelaete li kafe?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ил---ре-по-и-а------? И__ п___________ ч___ И-и п-е-п-ч-т-т- ч-й- --------------------- Или предпочитате чай? 0
I-i pre-po---tate--h--? I__ p____________ c____ I-i p-e-p-c-i-a-e c-a-? ----------------------- Ili predpochitate chay?
Mēs vēlamies braukt mājās. Ние-иска-- да-с----и----м-в-ъ-и. Н__ и_____ д_ с_ п_______ в_____ Н-е и-к-м- д- с- п-и-е-е- в-ъ-и- -------------------------------- Ние искаме да се приберем вкъщи. 0
N-e ---a-e-d- -- -------m -ky--chi. N__ i_____ d_ s_ p_______ v________ N-e i-k-m- d- s- p-i-e-e- v-y-h-h-. ----------------------------------- Nie iskame da se priberem vkyshchi.
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ж--аете--и-т-кс-? Ж______ л_ т_____ Ж-л-е-е л- т-к-и- ----------------- Желаете ли такси? 0
Z-ela-t---- t-k-i? Z_______ l_ t_____ Z-e-a-t- l- t-k-i- ------------------ Zhelaete li taksi?
Viņi vēlas piezvanīt. Т--и--ат-да--е об---- по т---ф-на. Т_ и____ д_ с_ о_____ п_ т________ Т- и-к-т д- с- о-а-я- п- т-л-ф-н-. ---------------------------------- Те искат да се обадят по телефона. 0
T---sk-t da-se--ba-ya- po -e-e--n-. T_ i____ d_ s_ o______ p_ t________ T- i-k-t d- s- o-a-y-t p- t-l-f-n-. ----------------------------------- Te iskat da se obadyat po telefona.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bulgāru (1-100) MP3 bulgāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.